Priekšlaicīgi vasaras vēstneši

Saprotu, ka tas, ko "parādīšu"Jums diez vai asociēsies ar vārdiem "Priekšlaicīgs vasaras vēstnesis". Daudziem tas asociējas jau ar tādu kārtīgu Pavasari. Bet ko lai saka, ne man šoreiz.
Par ko tad ir mans šī brīža stāstiņš. Devos apskatīt kā manām Orhidejām iet mitrajā duškabīnē (centieni imitēt Lietusmežus- Mājas) un kā jau nereti man mēdz gadījies, apbrīnoju "gleznu"-Loga rīts ar vakara debesīm. Bet, pieejot tam tuvāk, pamanīju kaimiņu teritorijā sarīkoto ugunskuru.
To arī centos iemūžināt.

Pieļauju ka nav tas labākais fotouzņēmums, bet man, kā 2 dēlu māmiņa kura ikdienā gatava izraut sev visus matus no galvas lai tikai uz 10 minūtēm iestātos miers un klusums, un kuri kamera mājās atrodama jau gadu vismaz bet tā arī nav apgūtas nākamā līmeņa ieprogrammēšanas prasmes līdz galam, ŠIS jau ir sasniegums...

Lai nu kā, jauku vakaru And may the odds be ever in your favor.

Vēstules rītdienai

  Īsziņas, zvani, e-pasti- kas gan tie ir. Nekas! Tie ir vien vārdi, kuriem nozīme kā emociju atspulgam ar katru dienu pieaug. Bet patiesas emocijas kā trīsas mūs pārņem vien tad, kad no pastkastītes izņemam mazu, baltu aploksni ar savu vārdu un jau zinām, kas tajā ir. Vēstule. Vēstule no mammas vai tēva, no brāļa vai māsas, no dēla vai meitas, vai no sirdsmīļotā. Tās mums var pastāstīt visdažādākos stāstus, kas acīs asarām saskriet liek un vairs nav svarīgi, vai tās prieka, vai skumju asaras. Jo tās ir patiesas emocijas, tas ir pazīstams rokraksts un zināmi vārdi. Tā ir ģimene.

  Bet mēs pārlieku bieži paļaujamies uz citiem. Kādēļ gan neuzrakstīt pašiem kādu vēstulīti? Kādam sev tuvam un mīļam cilvēkam, skaistajai pasaulei, un, galu galā, pašiem sev. Tādēļ šodien aicinu jūs, piecus dvēseles radiniekus, uzrakstīt "vēstuli" un ielikt tajā visas savas jūtas, emocijas, sāpes. Visu, ko vēlaties pavēstīt rītdienai tā, lai tā jūs sadzird. 

  Kad tavas mazās vēstulītes būs gatavas, droši vari tas sūtīt man. Grāmatā "Vēstules rītdienai" tām tiks atvēlētas 35 lapaspuses un, kad vēl četru cilvēku darbi būs atraduši savas vietas grāmatas lapās, atsūtīšu Tev 30 euro rēķinu (par grāmatas maketu, korektora pakalpojumiem un ISBN kodu). Kopā ar apmaksāto rēķinu, pateiksi, cik grāmatas gribi sev (pirmajā reizē ne mazāk par 10 grāmatām), viena grāmata maksā 3 euro. Ja pēc grāmatas iespiešanas izrādīsies, ka tomēr vēlies saņemt kādu grāmatu vairāk, droši varēsi pasūtīt vēl klāt cik vēlies (cena tā pati- 3 euro par grāmatu). 

  Šo izdevību mums piedāvā izdevniecība "Domu Pērles". 

 Ja esi ieinteresēts, droši raksti man un varēsi uzzināt visus sīkumus par un ap šo procesu (laiku, formātu, noformējumu u.c.). 

  Uz drīzu tikšanos, Jans Ikes un Domu Pērles komanda.

Saziņai: jansikes21@gmail.com vai 26454538

Mēs- sievietes!

Virsraksta ieinteresēta, nonācu pie raksta vietnē Delfi.lv  http://www.delfi.lv/izklaide/archive/zinatnieki-apkopojusi-10-dabas-kludas.d?id=34709571  un aizkavējos pie fakta nummur 2. Nodomāju "kas gan tur nesaprotams, tas sen jau zināms, dzirdēts, apspriests". Tādēļ nolēmu uzrakstīt īsi un vienkāršāk sev zināmo.

Ne-zinātniski sakot- sākuma stadijā (embrijs) visi cilvēki ir "sievietes". Un kādēļ gan ne? Ne velti pirmajos grūtniecības mēnešos nevar noteikt dzimumu, jo "tas", kas būtiski parāda, vai sievietei būs dēls, neizaug pirmajā dienā.

Bet, kā jau sievietēm gadās, aizdomājos, aizrāvos, un uzrakstīju nedaudz vairāk. Jo zinu, ka joprojām ir vīrieši, kuri to nesaprot vai vienkārši nevēlas saprast.

Tādējādi nonākam pie secinājuma, kas senākos laikos šķita smieklīgs, tad absurds, tad neiedomājami nekaunīgs, bet tagad (lai gan ne visur pieņemta) patiess- sievietes liek zemei griezties. Ne velti ir teiciens "Māte daba", "Vēja māte", "Meža māte" utt. Vīrieši visos laikos centušies apspiest sievietes, agrāk gan vardarbīgi, tagad- ar vārdiem. Mēģina noniecināt, graut pašvērtējumu. Viss tikai tādēļ, ka viņiem ir bail. Jo MĒS esam stiprais dzimums, mēs dzemdību laikā varam pārkāpt pāri vispārējam sāpju slieksnim un palikt dzīvas un pasmaidīt, turot, turot tikko dzimušo bērnu rokās. Mēs 24 stundu laikā varam pagūt aiziet uz darbu, parūpēties par bērniem, aizvest tos pie ārstiem, sakopt māju, pabarot ģimeni un iepirkties, un, galu galā, samīļot vīrieti spēku pasīkuma nomāktas.

Un tagad, sievietes un vīrieši, pasakiet, ka tā nav patiesība. Nu retumis zinu vīriešus, kas var izdarīt dienas laikā 2, maksimums 3 darbības, par to vispirms nepasūdzoties, aiz vēlmes, lai tos pažēlo.

Lai nu kā, no manis tas arī pagaidām viss, nedaudz aizrāvos. Atdziesti, Laura! Ko lai saka, esmu sieviete, kurai apnicis, ka viņu nenovērtē, tāpat kā tūkstošiem citu sieviešu. Mēs neesam kalpones, mēs esam KARALIENES*